“Onkoalianses” prasības saistībā ar 2024. gada valsts budžeta apspriešanu
Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks. Protams, pirmām kārtām, tas ir laiks no pirmajām aizdomām par slimību līdz kvalitatīvai ārstēšanai: efektīvs skrīnings, neatliekami pieejams Zaļais koridors, laikus uzsākta terapija un laikus veikti izmeklējumi terapijas laikā un pēc tās. Bet tas ir arī laiks, kādā pie pacientiem nonāk jaunākie un iedarbīgākie medikamenti, ko nodrošina to savlaicīga iekļaušana kompensējamo zāļu saraksta. Un, visbeidzot, tas ir cieņpilns laiks kopā ar tuvajiem gadījumā, kad nepieciešama paliatīvā aprūpe. Visos šajos gadījumos no veselības aprūpes sistēmas var un vajag prasīt vairāk.
Lai panāktu reālus uzlabojumus vēža pacientu aprūpē un ārstēšanā atbilstoši nozares plānošanas pamatdokumentiem*, aicinām nodrošināt 2024. gada valsts budžetā onkoloģijai solīto finansējumu pilnā apmērā, tostarp neatliekami un steidzami:
1. Nezaudēt laiku no aizdomām līdz ārstēšanai: uzlabot Zaļā koridora darbību
Zaļā koridora ietvaros no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz primārās diagnostikas izmeklējumu rezultātiem maksimālais termiņš ir 14 dienas. Savukārt laika periods no diagnozes noteikšanas līdz ārstēšanas uzsākšanai nedrīkst pārsniegt 65 dienas. Lai arī tas ir paredzēts normatīvajos aktos, praksē gaidīšanas laiks – kas bieži ir izšķirošs efektīvai ārstniecībai – bieži ir daudz garāks. Pieprasām nodrošināt Zaļā koridora ātrāku darbību.
2. Uzlabot skrīninga aptveri un efektivitāti
Vēža skrīnings ir viens no pirmajiem instrumentiem, kas palīdz slimību konstatēt ļoti agrīnā stadijā. Tomēr šobrīd tā darbība nav apmierinoša gan vienotas platformas trūkuma dēļ, gan nepietiekamu skrīninga iespēju dēļ, gan arī tādēļ, ka sabiedrība nav pietiekami un saprotami informēta par skrīninga nepieciešamību, iespējām un rezultātiem. Tādēļ aicinām spert vairākus soļus. (1) Sekmēt vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas izveidi, uzlabojot tā koordināciju, ieviešot kvalitātes un datu metodisko vadību, sistēmisku pārraudzību un kontroli visos skrīninga etapos atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām. (2) Lai palielinātu skrīninga aptveres rādītājus, aicinām izskatīt iespēju uzticēt sabiedriskajām organizācijām pienākumus, kas saistīti ar mērķgrupu apziņošanu, informēšanu un sabiedrības izglītošanu. (3) Izveidot valstī vienotu kārtību – vieglas piekļuves sistēmu, kādā pacienti saņem informāciju par valsts apmaksātā vēža skrīninga rezultātiem. (4) Noteikt, ka Slimību profilakses un kontroles centram līdz 2024. gada 1. pusgada beigām jāpublisko plāns, kas nodrošinātu ne tikai aptveres pieaugumu jau esošajiem valsts apmaksātajiem skrīninga veidiem, bet arī papildu (piemēram, plaušu) skrīningu eksperimentālu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām.
3. Nezaudēt laiku ārstēšanā – nodrošināt ātri pieejamus izmeklējumus un analīzes terapijas uzsākšanai vai turpināšanai
Vēža pacientiem nepieciešams regulāri veikt izmeklējumus un analīzes gan ārstēšanas laikā, gan terapijas laikā, lai pārliecinātos par tās efektivitāti, kā arī dinamiskās novērošanas periodā (slimības remisijas periodā) un gadījumos, ja ir aizdomas par recidīvu. Aicinām plānot un nodrošināt valsts apmaksātos diagnostiskos un laboratoriskos izmeklējumus (piemēram, ehokardiogrāfiju) atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām.
4. Ieviest starptautiskām klīniskajām vadlīnijām atbilstošu un pēctecīgu ārstēšanu visiem pacientiem neatkarīgi no vēža diagnozes
Šobrīd Latvijā ar pamatterapiju ir nodrošināti tikai 39 %, ar ārstniecības pēctecību – 35 %, savukārt gan ar pamatterapiju, gan ārstniecības pēctecību pilnībā nodrošināti vien 27 % vēža diagnožu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas terapijas iespējas visiem pacientiem, aicinām rast iespēju uzlabot inovatīvo zāļu pieejamību, jaunākās paaudzes personalizētās un mērķterapijas zāles tiem vēža veidiem, kam tās ir ierobežotas vai nav pieejamas vispār.
5. Nelikt pacientiem izvēlēties starp medikamentiem un mūža ilgumu
Latvijā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem ir Eiropas Savienībā trešais zemākais onkoloģisko zāļu kompensācijas apjoms. Tāpēc nepieciešams nodrošināt kompensējamo medikamentu finansējuma pieaugumu atbilstoši datiem par pacientu skaita izmaiņām. Aicinām onkoloģisko zāļu kompensācijai katru gadu palielināt plānveida finansējumu, tā papildinot onkoloģisko zāļu kompensācijas pamatbudžetu. Ieviest tādus finansējuma pieauguma plānošanas principus, kas katru gadu nodrošinātu ārstēšanu ne tikai esošajiem, bet arī jaunajiem pacientiem un ļautu sarakstā iekļaut jaunus medikamentus un diagnozes, kā būtisku kritēriju izvirzot katra pacienta vajadzības.
6. Nezaudēt laiku, cīnoties ar ierobežojumiem zāļu izrakstīšanā
Latvijā ārstiem nereti nākas vai nu izrakstīt neefektīvus medikamentus, vai aicināt pacientus pašiem apmaksāt efektīvu terapiju. Nepieciešams regulāri pārskatīt, uzlabot un atjaunot Kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot pilnas zāļu kombinācijas un likvidējot nepamatotus izrakstīšanas ierobežojumus. Šim procesam nepieciešams noteikt atbildīgo institūciju, kas veiktu izmaiņas, balstoties uz starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām.
7. Pārskatīt individuālās zāļu kompensācijas principus
Individuālās zāļu kompensācijas limits – 14 228,72 EUR 12 mēnešu periodā – nav pārskatīts un mainīts kopš 2006. gada. Šī summa ir trīs reizes mazāka par to, ko viens onkoloģijas pacients ar diagnozi, kuras ārstēšanai kompensējamo zāļu sarakstā terapija ir iekļauta, “iztērē” 12 mēnešu periodā – vidēji 49 560 EUR. Aicinām publiskot informāciju par pieprasīto individuālo kompensāciju apjomu onkoloģisko diagnožu gadījumā, norādot kopējo vienam pacientam nepieciešamo summu konkrētas diagnozes ietvaros, kā arī iztērēto finansējumu, kas kalpotu par pamatu diskusijai par kompensācijas limita pārskatīšanu.
8. Ātrāk izvērtēt jaunās onkoloģiskās zāles un iekļaut tās Kompensējamo zāļu sarakstā
Šobrīd, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā gaida vairāk nekā 40 jaunu onkoloģisko zāļu. Aicinām virzīt ātrāku tā sauktā zāļu gaidīšanas saraksta izvērtēšanu un/vai sarunu procedūras uzsākšanu un līgumu slēgšanu jaunu onkoloģisko zāļu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā. Tad šīs zāles būtu ātrāk pieejamas krūts, plaušu un nieru vēža, limfoleikozes un mieloleikozes, kā arī prostatas, aknu, olnīcu, bronhu, kuņģa un barības vada, dzemdes kakla, melanomas, kolorektālā un vairogzdziedzera ļaundabīgā audzēja pacientiem.
9. Nodrošināt cieņpilnu dzīves pēdējo laiku, sniedzot plašāku pieeju paliatīvās aprūpes pakalpojumiem
Paliatīvo pacientu skaits arvien pieaug. Tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt uz pacientu vērstu – pieejamu un kvalitatīvu, valsts apmaksātu un mobilo komandu īstenotu – paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā, kā arī sniegt atbalstu pacienta tuviniekiem.
10. Nodrošināt kvalitatīvu vēža pacientu datu pieejamību
Nepieciešams darīt visu, lai tiktu izveidots un jau no 2025. gada kvalitatīvi darbotos jaunais nacionāla līmeņa Vēža reģistrs. Tādēļ jau 2024. gadā būtu jāpublisko konkrētus soļus, kā tas tiks izstrādāts un izvērtēts.
*Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024. gadam”
